Vairāki Latvijas veikali pieņēmuši lēmumu saīsināt darba laiku, un to skaidro īsi un skarbi: “Tieši šī iemesla dēļ mēs slēgsim durvis agrāk nekā līdz šim.”
Grādīgo dzērienu tirdzniecības ierobežojumu dēļ daļa veikalu tīkla “top!” un veikalu tīkla “Aibe” pārvaldnieka SIA “Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija” veikali darbojas ar saīsinātu darba laiku, informēja aptaujātie mazumtirgotāji. Veikalu tīkla “top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte skaidro, ka vairākiem veikaliem ir mainīts darba grafiks, samazinot darba stundas gan rīta, gan vakara pusē.
Savukārt “Aibe” pārvaldnieka attīstības direktors Juris Lamberts uzsvēra, ka uzņēmēji lēmumus pieņem pragmatiski — ja veikalā nav iespējams nopelnīt pietiekami, tad nav pamata to turēt atvērtu. Viņš atzīmēja, ka jau šobrīd aptuveni 80% mazo veikalu strādā tikai tajās stundās, kad atļauts tirgot grādīgos, jo nav izdevīgi maksāt algas, ja klientu nav. Jo stingrāki kļūs ierobežojumi, jo sarežģītāka situācija veidosies tirgotājiem.
Lamberts arī norāda, ka parādās signāli par mazo veikalu īpašnieku vēlmi izbeigt savu uzņēmējdarbību — tiek apsvērta gan uzņēmumu pārdošana, gan veikalu slēgšana. Tas var radīt risku, ka reģionos cilvēkiem būs grūtāk iegādāties pārtiku. Viņš uzsver, ka mazo veikalu attīstība tiek bremzēta, kas pašreizējos konkurences apstākļos ir ļoti negatīvi.
Veikalu ķēdes “LaTS” pārvaldītāja “Latvijas Tirgotāju savienība” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis piebilst, ka uzņēmēji pielāgos veikalu darba laiku pēc situācijas, bet kopumā tie tiks saīsināti, īpaši svētdienās. Viņš norāda, ka izmaiņas grādīgo dzērienu aprites likumā uzņēmumu darbību nav uzlabojušas — vairāki mazie veikali ir beiguši pastāvēt.
Runājot par grādīgo apgrozījumu, Priedīte norāda, ka “top!” veikalos augustā novērots būtisks pārdošanas apjomu kritums. Samazinājums saglabājies arī septembrī un oktobrī, taču tas sācis stabilizēties, salīdzinot ar pagājušo gadu. Vienlaikus redzams, ka pircēji biežāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus, kā arī priekšroku dod kvalitatīvākiem un dārgākiem grādīgo dzērieniem.
Lamberts papildina, ka grādīgo dzērienu pārdošanas apjoms sarucis par aptuveni 25%. Viņš norāda, ka tas ne vienmēr nozīmē, ka samazinājies patērētāju skaits — daļa cilvēku varētu dot priekšroku pirkumiem lielveikalos vai nelegālam grādīgajiem.
Savukārt SIA “Elvi Latvija” valdes locekle Laila Vārtukapteine uzsver, ka “Elvi” fokusējas uz pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm, tāpēc grādīgo ierobežojumiem nav būtiskas ietekmes uz uzņēmuma darbību. Lai gan grādīgo tirdzniecības laiks ir saīsināts, kopējais pārdošanas apjoms nav mainījies. Pēc normu pieņemšanas bija vērojams neliels apgrozījuma kāpums, jo pircēji veidoja uzkrājumus, taču šobrīd pirkšanas paradumi ir atgriezušies iepriekšējā līmenī.
